Mākslas programma TÊTE-À-TÊTE ir viens no veidiem, kā Borisa un Ināras Teterevu fonds veicina kultūras un mākslas attīstību un pieejamību Latvijā.
Uzzināt vairāk
No 22. oktobra M.Čehova Rīgas Krievu teātra repertuārā - vēl viena izrāde Allas Sigalovas iestudējumā – „Mīlēt” pēc Viktorijas Tokarevas lugas „Lai tā ir”. Tai scenogrāfiju veidojis Nikolajs Simonovs, savukārt kostīmus - Aleksandrs Vasiļjevs.
“Izrāde, ko veidojusi krāšņa radošā komanda, kļūs par šīs sezonas mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE noslēguma notikumu. Ikviena topošā iestudējuma veidotāja vārds ir ļoti nozīmīgs saistībā ar viņa profesionālo jomu, ikviens viņu darbs saistās ar intrigu, un skatītāji to gaida ar lielu nepacietību. Mēs ceram, ka šī pirmizrāde kļūs par teātra sezonas neaizmirstamu notikumu,” pauž mecenāti Boriss un Ināra Teterevi.
Viktorija Tokareva raksta par mīlestību kā neviens – īpašā, tikai sev raksturīgā rokrakstā: svaigi, viegli, bez banalitātes – un tā, ka sāc elpot vienā ritmā ar varoņiem. Šī luga, pēc kuras iestudēta izrāde „Mīlēt”, ir vēl viens apstiprinājums: tikai Tokarevai raksturīgais trāpīgums, ironiskums un gaišās skumjas, kas raisa mīlestības stāstu...
Un tas nav tikai viens stāsts, jo katrs lugas varonis dzīvo ar mīlestību – nes to sevī, deg tajā, cer uz to… Ir abpusēja mīlestība, kas paceļ spārnos; ir neatbildēta mīlestība, kas sniedz vien dzīves pieredzi. Tomēr – laimīga vai nelaimīga, mīlestība ir dzīves lielākā jēga, vienīgais patiesais atskaites punkts un virzošais spēks, kas pārveido cilvēku un pasauli.
No 8. līdz 23. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva mazajās zālēs Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 2016 ietvaros norit projektu (maketu) konkursa izstāde “Piezīmes par pašsaprotamām lietām”.
Latvijas mākslinieku darbus vērtēja žūrija, kuras sastāvā darbojās Juris Dambis, Gvido Princis, Agrita Maderniece, Māra Lāce, Aleksejs Naumovs, Helēna Demakova un mecenāti Boriss un Ināra Teterevi. Par labākajiem tika atzīti trīs pieteikumi – Ernesta Kļaviņa darbs “Platons un Dēmokrits”, Kates Krolles “Aiz trejdeviņām jūrām, aiz trejdeviņiem kalniem zem zemes gaisma plūst” un Kristas un Reiņa Dzudzillo darbs “MMXVIII”. Katrs uzvarētājs saņems naudas prēmiju 1000 eiro. Mākslinieki varēja darboties brīvi, nedomājot par konkrētu vietu pilsētvidē, bet savā maketā atspoguļot ideju, kuru vēlāk iespējams adaptēt pilsētvides apstākļos.
Projektu konkursa izstādes nosaukums “Piezīmes par pašsaprotamām lietām” ir aizgūts no vidējās paaudzes latviešu mākslinieka Armanda Zelča mākslas darba, kurš atrodas topoša Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma valsts daļā. Latviešu literatūras un kultūras kritiķe Anda Baklāne par šo darbu rakstīja, ka ”ļaujot vaļu filozofēšanai, varam sacīt, ka Zelča salocītais, savu asti ķerošais velosipēds simbolizē mūžīgo atgriešanos, cikliskumu. (..) Tas it kā apspēlē tēmu izgudrot jaunu velosipēdu“. Šo objektu raksturo konstruktīva mākslinieciskā valoda savienojumā ar paradoksus ieraugošu prātu, kuru cita starpā ietekmējuši mūs ieskaujošās virtuālās pasaules nospiedumi.
Uz šo paradoksus un cikliskumu rādošo projekta ideju aicināja atsaukties 19 Latvijas māksliniekus, kuriem bija jāiesniedz publiskās mākslas projektus (maketus) mērogā 1:10. Tas nozīmē, ka potenciāli īstenojamā mākslas darbā netiek atspoguļoti situatīvi elementi, kas saistīti ar konkrētām sociālām vai kādām citām norisēm, bet tiek sagaidīti interesanti, daudznozīmīgi, vispārinoši pieteikumi, kurus iespējams arī īstenot zem klajas debess.
Konkursa maketus veidoja Ventu Āboltiņu un Aneti Dambrovu, Reini un Kristu Dzudzilo, Kristaps Epneru, Ati Jākobsonu, Ernestu Kļaviņu, Kati Krolli, Sarmīti Māliņu un Kristapu Kalnu, Lauru Prikuli, Līgu Spundi, Reini Suhanovu, Evitu Vasiļjevu un 3/8 (Kristiana Marija Sproģe, Jānis Dzirnieks, Jānis Krauklis, Rihards Rusmanis).
No 27. septembra līdz 18. oktobrim Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 2016 ietvaros būs skatāma izstāde “Gaisma kabeļa galā. Latvijas māksla digitālajā laikmetā”, kas veidota no Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja valsts kolekcijas. Izstādē būs pārstāvēti 25 mākslinieku ikoniski darbi, kas publiskai apskatei nav bijuši pieejami jau gadiem, pat gadu desmitiem.
“Izstādes vadmotīvs ir piederība tā saucamajam digitālajam laikmetam, tā tēmām, paradoksiem un strupceļiem. Vai zinājāt, ka cilvēks dušā var neskaitāmas reizes pazust kā migla un uzrasties atkal? Vai zinājāt, ka mobilais tālrunis, lidojot pa apli, veido skaistu gaismas kontūru? Vai zinājāt, ka trolejbusa gala punktu var salocīt kā papīra kubiņu?...” par izstādes ieceri stāsta kuratore Helēna Demakova.
“Plānojam, ka Latvijas laikmetīgās mākslas muzejs savas durvis vērs 2021.gadā, taču ir svarīgi, ka topošā laikmetīgās mākslas muzeja kolekcija ir pieejama apskatei arī laikā, kamēr muzejs vēl tikai top. Ceram, ka daudziem šie darbi būs pārsteidzošs atklājums un piedzīvojums, īpaši jaunajai paaudzei, kuriem nav bijusi iespēja redzēt šīs kolekcijas darbus,” atzīmē mecenāti Boriss un Ināra Teterevi.
Katru izstādes dienu darbosies gids - kurators, kas palīdzēs jauno skatītāju grupām iepazīt izstādi. Papildu tam izstrādāts izglītojošs ceļvedis ar uzdevumiem, ar kuru palīdzību ikviens skolēns skolotāju vai vecāku pavadībā ir aicināts atklāt laikmetīgās mākslas un digitālā laikmeta sasauci.
Izstādē piedalās Ēriks Božis, Jay Chow, Evelīna Deičmane, Dace Džeriņa, Kristaps Epners, F5 (Līga Marcinkeviča, Ieva Rubeze, Mārtiņš Ratniks), Jānis Garančs, Kristaps Ģelzis, Ģirts Korps, Kristīne Kursiša, Maija Kurševa, Lev Manovich, Miks Mitrēvics, Anta Pence, Dita Pence, Monika Pormale, Krišs Salmanis, Rasa Šmite, Raitis Šmits, Alise Tīfentāle, Vilnis Vītoliņš, Mehrdad Yazdani un Armands Zelčs.
Izstādes laikā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja darba laiks:
otrdien, trešdien, piektdien, sestdien no plkst.10:00 līdz 17:00, ceturtdien no plkst.10:00 līdz 20:00, svētdien no plkst.10:00 līdz 16:00, pirmdien – slēgts. Pieteikšanās izstādes apskatei gida pavadībā:
Īstenojot Borisa un Ināras Teterevu fonda programmu "Māksla publiskā telpā" pusaplī pie Akmens tilta un AB dambja atklāts paliekošs lielformāta mākslas darbs Rīgas pilsētas vidē – mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Ojāra Pētersona objekta "Lielā vāze", kas atrodas pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, otra daļa.
Mākslas objekts "Lielā vāze" ir viens veselums, kas sadalīts trīs daļās – lielākā no tām atrodas pie Gaismas pils, bet viena ceturtdaļa uzstādīta 2016.gada septembrī. Āra daļu ārējā virsma noklāta ar keramisku mozaīku, kas atspoguļo Garlība Merķeļa tekstu – uz katras no vairāk nekā 14 000 keramikas plāksnītēm izvietots viens burts. Objekta 3/4, kas atrodas pie LNB, ir 15,5 tonnas smagas. Neatņemama mākslas darba sastāvdaļa ir mākslinieka veidots izdevums ar Merķeļa teksta fragmentu, kas atradīsies Latvijas publiskajās bibliotēkās. Fragments publikācijā tulkots angļu, franču, vācu, spāņu, krievu valodās.
“Jebkurš varēs domās šīs daļas savienot kopā, piepildot ar savu saturu," akcentē mākslinieks Ojārs Pētersons. "Mākslas objekta tapšanas iedvesmas avots - Garlība Helviga Merķeļa grāmata "Vidzemes senatne", kura dēvējama drīzāk par 18. gadsimta laikmetīgo mākslu, nevis vēstures liecību par tā laika latviešiem".
Mākslas darbs ir plaši interpretējams. "Vāzes granita iekšpuses norāda uz mūsu platuma grādiem, lauku vidi, savukārt tās keramikas ārpuse ar Merķeļa teksta fragmentu akcentē eiropeiskās kultūras uzslāņojumu un vēsturisko pieredzi, ko apliecina arī vāzes forma, ” skaidro kuratore Helēna Demakova.
Mākslas darbs "Lielā vāze" ir viens no godalgotajiem projektiem fonda rīkotajā konkursā "Rīga smaida" 2013. gada pavasarī. Mākslas darbu LNB ārtelpā akceptēja LNB mākslas ekspertu komisija, taču gala vārds piederēja arhitektam Gunāram Birkertam.
Ojārs Pētersons (1956) 1980. gadā ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļu un kopš 1990. gada ir pasniedzējs LMA Vizuālās komunikācijas nodaļā.
Māksliniekam Ojāram Pētersonam ir liela pieredze publisku mākslas darbu tapšanā Latvijā, Somijā, Zviedrijā un Vācijā. 2014. gada augustā tika atklāta viņa oranžā skulptūra “Tilts pāri jūrai” Vācijas pilsētā Ekernferdē, kas arī sastāv no divām daļām. Rīgas daļa atrodas topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja mākslas darbu krātuvē – tai nepieciešams atrast piemērotu vietu Rīgas pilsētvidē.
Nosaukums “Piezīmes par pašsaprotamām lietām” ir aizgūts no vidējās paaudzes latviešu mākslinieka Armanda Zelča mākslas darba, kurš atrodas topoša Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma valsts daļā.
Latviešu literatūras un kultūras kritiķe Anda Baklāne par šo darbu rakstīja, ka ”ļaujot vaļu filozofēšanai, varam sacīt, ka Zelča salocītais, savu asti ķerošais velosipēds simbolizē mūžīgo atgriešanos, cikliskumu. (..) Tas it kā apspēlē tēmu „izgudrot jaunu velosipēdu”.“
Šo objektu raksturo konstruktīva mākslinieciskā valoda savienojumā ar paradoksus ieraugošu prātu, kuru cita starpā ietekmējuši mūs ieskaujošās virtuālās pasaules nospiedumi.
Mākslinieki bija aicināti atsaukties uz šo paradoksus un cikliskumu rādošo projekta ideju un iesniegt publiskās mākslas projektus (maketus) mērogā 1:10.
Tas nozīmē, ka potenciāli īstenojamā mākslas darbā netika atspoguļoti situatīvi elementi, kas saistīti ar konkrētām sociālām vai kādām citām norisēm. Tika sagaidīti interesanti, daudznozīmīgi, vispārinoši pieteikumi, kurus iespējams arī īstenot zem klajas debess.
Māksliniekiem nebija jāizvēlas konkrēta vieta pilsētvidē, bet jāiesniedz maketā atspoguļota ideja, kuru vēlāk iespējams adaptēt konkrētai vietai.
Šī ir konkursa izstāde, kur katrs uzvarētājs saņem 1000,- EUR. Uzvarētājus izvērtē profesionāla žūrija.
Izstādi pilnībā atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds.
Kuratore Helēna Demakova aicinājusi maketus veidot: 3/8, Vents Āboltiņš un Anete Dambrova, Reinis un Krista Dzudzilo, Kristaps Epners, Atis Jākobsons, Ernests Kļaviņš, Kate Krolle, Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns, Laura Prikule, Līga Spunde, Reinis Suhanovs, Evita Vasiļjeva.
Izstāde norisinājās no 2016. gada septembra beigām līdz oktobra beigām Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā. Tajā tika parādīti 21. gadsimtā tapuši latviešu mākslinieku darbi, kuri atrodas topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājumā un pieder Latvijas valstij.
Izstādes nosaukums aizgūts no Ditas un Antas Pences gaismas instalācijas, kura bija daļa no šīs kolekcijas. Gan šis mākslas darbs, gan pārējie izstādē tematizēja digitālo laikmetu ar visiem tā izaicinājumiem – virtuālo realitāti, manipulācijas iespējām, tehnoloģijās bāzētu romantismu, vai gluži pretēji – paradoksu pilnu izteiksmi.
Topošā Laikmetīgās mākslas muzeja eksponātus kopš 2005. gada atlasa Starptautiskā ekspertu komisija. Izstādes “Gaisma kabeļa galā” kuratore Helēna Demakova ir šīs ekspertu komisijas sastāvā kopš pirmsākumiem.
18. septembrī Latvijas Nacionālajā teātrī notiks komponista Raimonda Paula un operdziedātājas Elīnas Garančas unikāls radošās sadarbības vakars – koncerts “Baltās paslēpes”, kas būs viens no centrālajiem Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas TÊTE-À-TÊTE 2016 pasākumiem. Koncertā, kurš tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo teātri, pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos jaunas, tieši Elīnai Garančai komponētās dziesmas ar Vizmas Belševicas dzeju. Koncertā “Baltās paslēpes” abi mākslinieki uz koncertskatuves satiksies pirmo reizi. Muzikālā vakara programmā – vokālie opusi, instrumentālās improvizācijas un sarunas. Koncertu būs iespēja klausīties Latvijas Radio programmas Klasika tiešraidē
"Tāda dziedātāja kā Elīna Garanča… Sadarbojoties ar viņu, jādomā par repertuāru, kas viņai būtu tuvāks – viņai nav jādzied tas, ko mēs te parasti dziedam… Viņa var nodziedāt jebko, jo Elīnas spēks mīt lieliskā melodiskajā risinājumā, tehniski viņai problēmu nav nekādu! "Gaismiņa, teci man pa priekšu" pirmo variantu izpildījām kopā ar Zigfrīdu Muktupāvelu. Bet tas bija cits stils. Ar Elīnu ir pilnīgi citādi un, šķiet, neesam kļūdījušies. Varbūt, ņemot labu latviešu dzeju, Elīnai varētu uzrakstīt kādu romances tipa vokalīzi? Negribu neko solīt, bet, ja Elīnai būtu doma, ka to vajadzētu, varētu pamēģināt…”, tā par sadarbību ar mecosoprānu Latvijas Radio programmas “Klasika” raidījumā “Benefice” stāstīja Raimonds Pauls
“Abi mākslinieki ir mūsdienu Latvijas kultūras izcilības un lepnums, turklāt abi ir šī gada jubilāri. Viņu kopdarbs ļaus izbaudīt iepriekš Latvijā nebijušu, intriģējošu un vienlaikus ļoti emocionālu notikumu,” atzīmē mecenāti Boriss un Ināra Teterevi.
Elīna Garanča pēdējos desmit gados sevi pierādījusi kā viena no spožākajām zvaigznēm pasaules opermūzikā. Kritika Elīnu Garanču slavē par nozīmīgu mecosoprāna lomu ikonisku interpretējumu. Māksliniece dziļi iejūtas katrā lomā – viņas skaistā balss izstaro spēku un siltumu, mijiedarbojoties ar karalisko stāju un pievilcību. Elīna Garanča uzstājas pasaules vadošajos opernamos. Kopš 2005. gada viņa ir ierakstu kompānijas Deutsche Grammophon māksliniece, trīs no viņas sešiem soloalbumiem saņēmuši ECHO Klassik balvu.
Izcilākais latviešu populārās mūzikas autors un pianists Raimonds Pauls ir slavenākais komponists ne tikai Latvijā, bet tālu aiz tās robežām. Bieži R. Pauls ir savu sacerējumu interprets vai izpildītāju koncertmeistars, viņa klavierspēlei raksturīgs ļoti individuāls, īss, akcentēti aprauts piesitiens, kas ļauj nekļūdīgi atpazīt viņa stilu.
17. septembrī plkst. 13.30 Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē notiks koncerta komandas – E.Garančas, R.Paula un mecenātes Ināras Teterevas – tikšanās ar žurnālistiem, kuras laikā būs iespēja noklausīties muzikālo priekšnesumu, iepazīties ar jaunizdoto kompaktdisku un izvaicāt klātesošos.
Mūzika un lasījumi
Piedalās:
Gidons Krēmers, vijole
orķestra KREMERata Baltica solisti
Jūlija Rutberga, aktrise
Sergejs Nikolajevičs, žurnālists
Julianna Avdejeva, klavieres
Programmā:
Maijas Pļiseckas un Sergeja Nikolajeviča atmiņu lasījumi dialogā ar Rodiona Ščedrina, Franca Šūberta, Frederika Šopēna, Morisa Ravēla, Mčeslava Veinberga u.c. komponistu opusiem.
Maija Pļisecka. Izcila personība, leģendārs liktenis, fantastiska sieviete. Neviens un nekas nespēs ar viņu sacensties ne uz skatuves, ne dzīvē. Lai kur viņa parādītos, visi skatieni vērsās tikai viņas virzienā. Lai ko viņa teiktu, vienmēr iestājās pirmsģīboņa klusums, it kā tā nebūtu balerīna, bet pītijas pareģojumi un buršana kameru priekšā. Pat viņas aiziešana savas deviņdesmitgades priekšvakarā 2015. gada maijā bija kā žests – lepns un nepakļāvīgi skaists (no S.Nikolajeviča atmiņām).
Leģendāra baletdejotāja, kuras personības spilgtais starojums spoži sniedzas nākotnē, ir radījusi atbalsi ne vien laikabiedros, kuriem bija iespēja redzēt mākslinieci skatuves dzīves pilnbriedā, bet arī vairākas desmitgades cilvēkos visā pasaulē – vai tie būtu televīzijas ekrānu vērotāji vai rūdīti teatrāļi, balerīnas atmiņu vai preses radīto stāstu lasītāji.
Krievijas žurnāla “Snob” galvenā redaktora Sergeja Nikolajeviča un Borisa un Ināras Teterevu fonda izauklētā ideja – lasījumu un mūzikas dialogā pieskarties Maijas Pļiseckas pasaulei – tikai vienu reizi bija skatāma Rīgā, Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē.
Maijas Pļiseckas atmiņu fragmenti un atmiņas par pašu dejotāju aktrises Jūlijas Rutbergas, žurnālista Sergeja Nikolajeviča sniegumā savijās ar vijolnieka Gidona Krēmera, orķestra KREMERata Baltica solistu un pianistes Juliannas Avdejevas muzikālajām atbildēm, jautājumiem, komentāriem.
Turpinoties mecenātu Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas programmai „TÊTE-À-TÊTE”, LTV raidījumu un teātra izrāžu cikls "Teātris.zip” rādīja Jaunā Rīgas teātra izrādi „Oņegins. Komentāri”, kas pirms četriem gadiem tika nominēta Spēlmaņu nakts 2011/2012 balvai kā Gada dramatiskā teātra izrāde, bet režisors Alvis Hermanis saņēma Spēlmaņu nakts 2011/2012 balvu kā Gada režisors par darbu izrādēs "Oblomovs" un "Oņegins. Komentāri".
Izrādē skan Puškina ģeniālā dzeja gan krievu, gan latviešu valodā, taču to pārtrauc laikmeta raksturojums, paša Puškina portretējums un šī darba analīze, kur par pamatu ņemta literatūrzinātnieka, kulturologa un semiotiķa Jurija Lotmana pētījumi. Taču, ejot izziņas ceļu un revidējot hrestomātiskus stereotipus, režisoram kopā ar aktieriem un scenogrāfijas meistaru Andri Freibergu izdevies radīt vienotu mākslas darbu, kas skatītāju uzrunā gan intelektuāli, gan emocionāli, noteikti arī diskutabli.
Par izrādes dažādiem uztveres aspektiem raidījumā “Teātris.zip” ar Ojāru Rubeni pārsprieda Puškins – Vilis Daudziņš, Oņegins – Kaspars Znotiņš, Tatjana - Kristīne Krūze un Olga - Sandra Kļaviņa.
Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas programmas „TÊTE-À-TÊTE” priekšvakarā LTV raidījumu un teātra izrāžu cikls "Teātris.zip" skatītājiem piedāvāja labi zināmā dramaturga Tenesija Viljamsa lugas ”Ilgu tramvajs” iestudējumu Jaunajā Rīgas teātrī Ineses Mičules režijā ar Elitu Kļaviņu - Blanšas lomā, Ivetu Poli - Stellu un Andri Keišu - Stenliju.
Blanša Dibuā tic mīlestībai un ilgojas pēc tās. Viņa ir zaudējusi visu un meklē patvērumu pie māsas. Tur Blanša nonāk sarežģītā attiecību trīsstūrī ar māsu un viņas vīru, un visu triju dzīves sagriežas traģiskā virpulī, kuru skaudri caurvij stūrgalvīga cīņa ar reālo dzīvi, bēgšana ilūziju pasaulē un vēlme saglabāt savus ideālus.
„TÊTE-À-TÊTE” ir viens no veidiem, kā Borisa un Ināras Teterevu fonds veicina kultūras un mākslas attīstību un pieejamību Latvijā. Šai programmai Borisa un Ināras Teterevu fonds izvirza augstus mūsdienu mākslai atbilstošus pasaules kritērijus, un tādēļ pirms izrādes raidījumā dzirdējām sarunas ne tik daudz par vienu izrādi, kā par teātra procesiem pasaulē un to saistību ar Latviju.
Raidījuma viešņas: teātra zinātnieces Līga Ulberte un Ieva Struka.