Izstādē piedalījās Imants Lancmanis, Barbara Gaile, Inta Ruka, Darja Meļņikova, Evita Vasiļjeva, Aigars Bikše, Krišs Salmanis, Indriķis Ģelzis, Kaspars Podnieks, Mārtiņš Ratniks, Līga Marcinkeviča, Vilnis Vītoliņš, Liene Mackus, Ieva Kaula, Ieva Rubeze, Brigita Zelča-Aispure, Ernests un Andrejs Kļaviņi, Maija Kurševa, Zane Tuča, Māra Brīvere, Krista un Reinis Dzudzilo.
Viens no pasaules literatūras klasiķiem Johans Volfgangs Gēte nereti savus dzejoļus sāka ar miera stāvokļa piesaukšanu – harmonija un apskaidrība, viņaprāt, sasniedzama tikai tajā. Viņš rakstīja par klusumu uz jūras virsmas (“Meerestille”), par mieru pāri koku galotnēm (Über allen Gipfeln ist Ruhe…) un par mirkli, kurš, ja ir skaists, tad tam jāapstājas. Gētes jaunības laika kultūras izpratnes maksima bija “Cildena vienkāršība un kluss diženums”.
Nedz Gēte, nedz daudzi citi dižgari nenoliedza, ka kustība ir attīstības priekšnoteikums un ka jebkurš miers ir iluzors. Taču vēlme pēc miera ir, iespējams, viena no retajām izjūtām, kuras kaut nedaudz ļauj samierināties ar nāvi.
Iluzorais miers var būt dabas stāvoklis, taču daba it visur pakļauta entropijai. Tāpat miers var būt individuālu izjūtu projekts, kurš ir utopisks un reizē iespējams kā savienojums ar nemieru, kurš ir radītājs un reizēm postītājs. Šķistu, ka mākslinieks pēc definīcijas var radīt tikai skaļu mieru, taču kurš šādas definīcijas ir devis? Retos gadījumos izdodas mieru un nemieru kā individuālus vai sabiedriskus konceptus apvienot vienā mākslas darbā.
Termins “lielāks” ir pietiekami spilgti apspēlēts mūsdienu mākslā. Deivids Hoknijs 1967. gadā Kalifornijā radīja hrestomātisku gleznu ar nosaukumu “A Bigger Splash” (“Lielāks šļāciens”). Pēc 1996. gada jaunās britu mākslas sensacionālās izstādes Karaliskajā mākslas akadēmijā ar nosaukumu “Sensation” Deivids Hoknijs 2012. gadā tajās pašās telpās radīja izstādi ar nosaukumu “A Bigger Picture”. Viņa glezniecībā sasniegts Jorkšīras majestātiskais miers savienojumā ar lapu ņirboņu un pārmaiņām dabā. Tādu piemēru nav daudz, taču pēc tāda līmeņa mākslas kvalitātes ir vērts tiekties. Arī mums.
Izstādē “Lielāks miers, mazāks miers” dalību ņemošie mākslinieki tika aicināti atsaukties gan uz individuāliem, patību veidojošiem apziņas elementiem, kas saistīti ar vēlmi pēc miera, gan uz plašākām dabas un sabiedriskajām kustībām, kuras ir lielākā vai mazākā mērā mieru radošas vai postošas.
Borisa un Ināras Teterevu fonds Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs
