Jau divus gadus Mākslas muzeja “Rīgas birža” ātrijā var aplūkot sastingušas, īstas Venēcijas gondolas sprādzienu – Borisa un Ināras Teterevu fonda dāvināto ievērojamā Krievijas mākslinieka Dmitrija Gutova speciāli muzejam veidoto mākslas darbu “Gondola”.
Šogad apmeklētājiem ir iespēja vērot Dmitrija Gutova paplašināto “Gondolas” mākslas darba vēstījumu. Audio instalācija “Fūga. Augoša uzbudinājuma lēkme ar apziņas aptumšošanos un atmiņas traucējumiem” ir veidota īpaši Borisa un Ināras Teterevu mākslas festivālam “Tête-à-Tête”.
Formas ziņā audio instalācija ir “Gondolas” analogs, tikai šoreiz tā izaicina nevis redzes, bet dzirdes uztveri. Skaņas, kuras piepilda telpu, uz brīdi rada bezsvara stāvokļa sajūtu. Instalācijā izmantoti klasiskās mūzikas skaņdarbi, “uzspridzinot” skaisto ideālo tēlu pasauli, tā sašķīst fragmentos, un mākslinieks mēģina fiksēt starpstāvokli, kad viena forma ir beigusi eksistēt, bet jauna tikai dzimst.
Vairāk par Dmitriju Gutovu
Krievijas māksliniekam Dmitrijam Gutovam ir liela pieredze, veidojot instalācijas, kas līdzinās gaisā sastingušam sprādziena mirklim. Dmitrijs Gutovs pieder paaudzei, kura sevi pieteica 20. gadsimta 90. gadu sākumā un kurai pieskaitāmi arī tādi laikmetīgās mākslas meistari kā Anatolijs Osmolovskis, Oļegs Kuļiks, Olga Černišova, Vladimirs Dubosarskis un Aleksandrs Vinogradovs.
Dzimis Maskavā 1960. gadā. Zīmējis jau kopš dzimšanas, bet par profesionālu mākslinieku kļūt negrasījās. 1992. gadā absolvējis I. Repina vārdā nosaukto Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtu Sanktpēterburgā (Mākslas teorijas un vēstures nodaļu). Viņa diplomdarbs bija veltīts Maļevičam un Florenskim, kuru daiļradi Gutovs aplūkoja tieši no marksistiskās pozīcijas. Izstādēs piedalās kopš 1988. gada. Dmitrija Gutova darbi glabājas daudzu muzeju kolekcijās, to skaitā Valsts Krievu muzejā Sanktpēterburgā un Valsts Tretjakova galerijā Maskavā. Dmitrijs Gutovs ir arī “Mākslas žurnāla” redkolēģijas biedrs kopš tā dibināšanas 1993. gadā.
Mākslinieka kontā ir dalība 53. Venēcijas biennālē un grupas izstādē “Krievija!” Gugenheima muzejā Ņujorkā, Sanpaulu biennālē 2002. gadā un vēl vismaz 80 izstādēs. Viņš strādā praktiski ar visu laikmetīgās mākslas žanru sistēmu – glezniecību, fotogrāfiju, video, multimedijiem, instalāciju, performanci, turklāt vēl arī lasa lekcijas studentiem, raksta rakstus un kūrē Mihaila Lifšica Institūta darbību (nosaukts pazīstamā marksistiskā domātāja vārdā, kura darbi veido būtisku Gutova konceptuālā kreisā background daļu).
Raksturojot mākslinieka daiļradi, mākslas kritiķis un kurators Aleksandrs Jevangeli paskaidro, ka “Gutova darbu novatoriskais raksturs meklējams apbrīnojamajā spējā no pilnīgi dažādiem avotiem – tīri gleznieciskiem meklējumiem, kas reizēm robežojas ar abstrakciju, grafiskā dizaina, Austrumu kaligrāfijas, konceptuālās tradīcijas, intelektuālām padomju un pasaules kultūras studijām – radīt savu, neatkārtojamu autora amalgamu, jaunu estētisku sakausējumu”.