Antīkās mitoloģijas sižetu – spilgtu, trāpīgu, kaislīgu – burvība nav apdzisusi vairāk nekā divtūkstoš gadu laikā. Nav jābrīnās, ka tie ik pa laikam parādās mūsdienu literatūrā, filmās, izrādēs. Savulaik sengrieķu autorus šie stāsti iedvesmoja ne tikai izpausties radoši, bet arī sacensties. Tā notika arī 431. gadā p. m. ē. Lielo Dionīsiju svētku laikā, kad kādās dramaturgu sacensībās Eiripīds iepazīstināja ar savu „Mēdeju”, – kā izrādās, vienīgo līdz mums nonākušo viņa lugu tetraloģijas daļu.
Varenā burve Mēdeja, Kolhidas ķēniņa meita un Saules dieva Heliosa mazmeita, palīdzēja Jāsonam iegūt zelta aunādu. Iemīlējusies argonautu vadonī, viņa aizbēga viņam līdz un kļuva par viņa sievu un viņa divu dēlu māti. Viņi atrod patvērumu Korintā, kur dažus gadus vēlāk Jāsons plāno precēties ar vietējā ķēniņa meitu. Un tad Mēdeja nolemj atriebties...
„Mēdeja” ir pirmais Vladislava Nastavševa projekts Rīgas Krievu teātrī. Pirmizrāde – 1. oktobrī.
Inokentija Aņņenska tulkojums. Režisors, mākslinieks, mūzikas autors - Vladislavs Nastavševs. Lomās: Guna Zariņa, Mihails Troiņiks, Igors Čerņavskis, Maksims Busels.
Vladislavs Nastavševs absolvējis Sanktpēterburgas Valsts Teātra mākslas akadēmiju (Ļeva Dodina meistardarbnīca), kur mācījies par aktieri; pabeidzis režijas studijas Londonā (Drama Centre London, Central St. Martin's College of Art and Design). Atgriežoties Latvijā 2010. gadā, iestudējis divas izrādes „Dirty Deal Teatro”, tad tika uzaicināts veidot iestudējumus Jaunajā Rīgas teātrī, Nacionālajā teātrī un Valmieras teātrī, kuros turpina veiksmīgi strādāt. Turklāt vairākas izrādes V. Nastavševs ir iestudējis Maskavas teātrī „Gogoļa centrs”. Vladislavs pats veido scenogrāfiju savām izrādēm un sacer mūziku. 2009. gadā viņš kļuva par Andreja Petrova Krievijas komponistu konkursa laureātu (III prēmija nominācijā „Estrādes dziesma un estrādes romance”); Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē saņēmis zelta medaļu kategorijā „Par izrādes scenogrāfiju” un bijis nominēts kvadriennāles galvenajai balvai „Zelta Triga”. V. Nastavševs vairākkārt bijis nominēts „Spēlmaņu nakts” balvai kā „Gada režisors”, bet viņa iestudējumi ieguvuši prēmijas nominācijā „Gada izrāde”.
Krievu drāmas teātris
