No 13. marta Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā apskatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Sveika, galva!”. Izstāde ievada Borisa un Ināras Teterevu mākslas festivālu, un tās ideja sasaucas ar festivāla nosaukumu “Tête-à-Tête”. Franču valodā, no kuras aizgūts šis nosaukums, vārds la Tête nozīmē “galva”. Izstādē var saskatīt un sadzirdēt profesionālās mākslas veidu plašo spektru, kas raksturo Borisa un Ināras Teterevu mākslas festivāla programmu.
Izstādē piedalās 18 latviešu mākslinieki, režisori un mākslinieku grupas: Māra Brīvere, Evelīna Deičmane, Krista un Reinis Dzudzilo, Indriķis Ģelzis, Alvis Hermanis, Maija Kurševa, Liene Mackus, Līga Marcinkeviča, Anete Melece, Laila Pakalniņa, Ojārs Pētersons, Monika Pormale, Kaspars Rolšteins, Ieva Rubeze, kopa “Skate”, Vilnis Vītoliņš, Brigita Zelča-Aispure. Izstādes kuratore – Helēna Demakova.
Vairāk par izstādi
Izstādē “Sveika, galva!” apvienots vairāku paaudžu Latvijas mākslinieku veikums. Retu reizi Latvijā vienā izstādē iespējams ieraudzīt gandrīz visus mūsdienu mākslas medijus – glezniecību, grafiku, zīmējumu, tēlniecību, fotogrāfiju, instalāciju, objektus, video, tekstu, mūziku, kino un teātra scenogrāfiju.
Šīs izstādes kontekstā galva ir ne tikai vieta galvassegai, auskariem, frizūrai, kosmētikai, brillēm un mūzikas ierīces austiņām, bet arī sarežģīta fiziskā ķermeņa daļa, kurā domā vai arī nedomā.
Šie mākslas darbi ir vairāk par domāšanu nekā par nedomāšanu, jo te, piemēram, domā pat dārzenis Maijas Kurševas zīmējumā “Biete domās”. Kārtējo reizi nākas atsaukties uz mūsu mākslas kritikas patriarhu Jāni Borgu, kurš reiz kādā intervijā ļoti lakoniski izteica neaizmirstamu apgalvojumu: “Pasauli neizglābs skaistums, bet domāšana gan.”
Viens no izstādes atskaites punktiem bija Lienes Mackus, Kristas Dzudzilo un Reiņa Dzudzilo veidotā vecmāmiņas-vilka galva Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Sarkangalvīte un vilks” 2013. gadā. Jauno mākslinieku darbs izrādē galu galā netika izmantots, toties ieguva skulptūras veidolu šajā izstādē.
Teātris kopš senās Grieķijas laikiem atrodas Eiropas profesionālās mākslas pirmsākumos, – šīs izstādes kontekstā parādās ne tikai scenogrāfijas elementi, bet arī tiek uzsvērta mūsdienu mākslas performatīvā daba.
Izstādē savijas tradīcija un novatorisms, tiek apliecināta tēlainība un stāstījums. Skatītājs tiek cienīts, ar viņu nespēlē paslēpes. Šajā mākslinieciskajā daudzbalsībā netrūkst nedz personisku motīvu, nedz atsauču uz plašākām sociālām parādībām. Mākslinieki nebaidās būt naivi un smeldzīgi, nevairās apliecināt acumirkļa atklāsmi, brīnumu, izmisumu, prieku un vismaz kaut kādu izpratni par dabas un kultūras ritmiem un ritiem.
Vienīgā nelielā zona, kas atvēlēta eksperimentiem, ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Ojāra Pētersona un viņa audzēkņu – VKN dalībnieku – darbu saspēle ar kopīgo nosaukumu “Skate”.
Žūrijai strādājot, mecenāti Teterevi izteica vēlējumu, lai nākamā konkursa izstāde būtu veltīta figuratīviem darbiem. Zināmā mērā šis projekts ar savu tēlainību sagatavo kārtējo pilsētvides konkursa izstādi, atbildot uz jautājumu, kas tad īsti ir figuratīvā māksla mūsdienās (sk. www.artinpublicspace.lv).
Kuratore: Helēna Demakova
Direktore: Līga Marcinkeviča
Izstādes dizaina autors: Ojārs Pētersons