Ilmāra Šlapina saruna ar mākslinieku Dmitriju Gutovu notika 2014. gada 30.aprīlī Mākslas muzejā “Rīgas Birža”, sarunai sekoja audioinstalācijas „Fūga. Augoša uzbudinājuma lēkme ar apziņas aptumšošanos un atmiņas traucējumiem” noklausīšanās.
Šo audioinstalāciju mākslinieks veido speciāli Mākslas festivālam “TÊTE-À-TÊTE”, tā tika iecerēta kā tēlaini papildinājums viņa radītajam un muzeja ekspozīcijā aplūkojamajam mākslas darbam „Gondola”.
Kopš 2012. gada Mākslas muzeja „Rīgas Birža” ātrijā ir iespējams aplūkot objektu, kas līdzinās sastingušam, īstas Venēcijas gondolas sprādziena mirklim – Borisa un Ināras Teterevu fonda dāvināto pasaulē ievērojamā Krievijas mākslinieka Dmitrija Gutova speciāli muzejam veidoto „Gondolu”.
Dmitrijs Gutovs piederīgs laikmetīgās mākslas pārstāvju paaudzei, kas sevi pieteica 20. gadsimta 90. gadu sākumā un kurai pieskaitāmi arī tādi laikmetīgās mākslas meistari kā Anatolijs Osmolovskis, Oļegs Kuļiks, Olga Černišova, Vladimirs Dubosarskis un Aleksandrs Vinogradovs.
Dmitrijs Gutovs aizrautīgi darbojas ar aizmirstiem vai nežēlastībā kritušiem mākslas fenomeniem, ar visu, ko tagadne noliedz kā neatbilstošu kultūras procesu maģistrālēm. Pastiprināti interesējas par nepopulāriem filozofijas virzieniem, teorijām un tekstiem (Markss, Hēgelis), no padomju kultūras pelniem izceļ un popularizē marksista Mihaila Lifšica filozofisko mantojumu, meklē iedvesmu Boisa grafikās un Rembranta skicēs, ķīniešu kaligrāfijā un 50.–60. gadu padomju žurnālu grafikas dizainā, pareizticīgo ikonās un sengrieķu vāžu sižetos. Radikalizē un ironizē. Vispārina un konkretizē.
Mākslinieka kontā ir dalība Venēcijas biennālēs (1995, 2007, 2011), izstādēs Documenta (2007), Manifesta (1996), Volta (2009), biennālēs Stambulā (1992), Valensijā (2001), Sidnejā (2006) un Šanhajā (2012), kā arī daudzās mūsdienu krievu mākslas izstādēs. Viņa darbi bijuši izstādīti nozīmīgākajās izstāžu zālēs Krievijā (Tretjakova galerija, Krievu muzejs), ASV (Gugenheima muzejs), Francijā (Luvra), Somijā (KIASMA) u.c. Dmitrijs Gutovs strādā gandrīz visos laikmetīgās mākslas žanros – glezniecībā, fotogrāfijā, video, multimedijos, veido instalācijas, rīko performances, turklāt vēl raksta, studentiem lasa lekcijas un kūrē M. Lifšica institūta darbību.